Dirty Dancing : Havana Night

Kadrs no filmas

Kuba, kaislīgas dejas, intimitāte, ritms un dzīves mezgli, revolūcija un mīlestība...

Jau šovakar ieskats vienā no kaislīgākajām filmām "Dirty Dancing : Havana Night" jeb "Netīrās Dejas : Nakts Havanā" !

The exorcism of Emily Rose

Emily's last words :"Mom, i'm afraid!"

Pa kreisi - kadrs no filmas "Emīlijas Rouzas ļauno garu izdzīšana"
Pa labi - fotogrāfija ar meiteni uz kuras dzīvesstāsta balstīta filma

Žanrs: Šausmu filma, balstīta uz patiesiem notikumiem

Skatītājiem pieejama no 2005. gada 21.oktobra

Galvenajās lomās: Dženifera Kārpentere, Laura Linija, Toms Vilkinsons

Ko es skatījos? 19 gadus vecā Emīlija Rouza (Dženifera Kārpentere) saņem apstiprinājumu apmaksātām studijām pilsētā, tas gan viņai pašai, gan visai ģimenei nes prieku un lepnumu, bet ne Emīlija, ne viņas ģimene nenojauš, ka tas ir sākums briesmīgām beigām. Meitene iedvesmota dodas uz universitāti un sāk mitināties kopmītnēs. Taču šoreiz šī nav filma par garu apsēstām kopmītnē vai universitāti, šoreiz ļaunie gari iemitinājušie pašas meitenes dvēselē un miesā - vismaz tā uzskata kāds priesteris un meitenes ģimene. Pēc meitenes nāves tiek uzsākta tiesas prāva pret jau pieminēto priesteri, jo ir puses, kas uzskata, ka meitene sirgusi ar epilepsiju un pāvesta rīcība bijusi nežēlīga meitenes mocīšana. Priesteris dara visu, lai pierādītu, ka meitenē bija iemiesojies pats sātans. Kā lai uzzina kurš vainīgs - priesteris vai tomēr kādi cilvēkam neaptverami pārdabiski spēki? Vai meitenes kliegšana, spārdīšanās, krampji, neadekvātā rīcība un sevis miesiska bojāšana tiešām ir tikai neārstējamas slimības radītas sekas vai tomēr meitenes prātu, dvēseli un miesu apsēdis pats ļaunākais no ļaunākajiem? Filma balstīta uz patiesiem notikumiem un tajā tiek izmantoti orģināli audio ieraksti no garu izdzīšanas procedūrām.

Ko es ieraudzīju? Atzīšos, ka esmu kaislīga šausmu filmu cienītāja, tāpēc šo filmu gadu gaitā sanācis noskatīties vairākkārt. Ik reiz to redzot, es šķiet tajā pamanu kādu jaunu detaļu. Jāsaka, ka filma tomēr nav klasiska šausmu filma ar mirkļiem, kad priekšā acīm jāliek rokas  vai, skaļi spiedzot, jāapskauj draugs, taču mirkļi, kuri attaino meitenes rīcību, esot, tā teikt, sātana varā, tiešām uz brīdi liek sastingt un samiegt acis. Šeit noteikti liels nopelns ir aktrisei Dženiferai Kārpenterei, kura ar ļoti precīzu aktierspēli attēlo cilvēku, kurš pats šķiet neapzinās savas darbības. Fakts, ka filma balstīta uz patiesiem notikumiem, manu vērtējumu pilnīgi noteitki iespaido un youtube.com pieejamies video ar reāliem audio ierakstiem un fotogrāfijām tikai paspilgtina manu pieķeršanos šai filmai. Iesaku šo darbu ikvienam, kas iecienījis detektīvfilmas, pārdabisko, šausmu filmu žanru un interesantu stāstu baudīšanu.

Traileris: 

Patiesā notikuma materiāli : 

Ja Tevi ieinteresēja stāsts par meitenes šausmīgo likteni, ieskaties arī šeit:

http://www.chasingthefrog.com/reelfaces/emilyrose.php

http://www.tumblr.com/tagged/anneliese-michel

http://voices.yahoo.com/the-real-exorcism-emily-rose-catholics-1477485.html

Vēl un vēl:   -

                 http://www.indcatholicnews.com/news.php?viewStory=858

                 http://www.funtrivia.com/en/Movies/Exorcism-of-Emily-Rose-The-17585.html

                 https://twitter.com/J2thecarpenter - Aktrises Twitter konts

                 

Likteņdzirnas

Kadrs no latviešu kinofilmas "Likteņdzirnas"

Žanrs: Melodrāma

Skatītājiem pieejama no  1997. gada 

Galvenajās lomās:  Ivars Kalniņš, Agnese Zeltiņa, Artūrs Skrastiņš

Ko es skatījos? Skaistā Latvijas daba vasaras tveicē, 90to gadu kapitālisma pazīmes, sīkpartiju tukšie solījumi un nepatiesie smaidi, lauku dzīves burvība un likstas, bet visam pa vidu trīs nejauši sastapušies cilvēki, kas viens otram pieķeras ātrāk nekā dadzis pie biksēm. Edgars (Ivars Kalniņš) -  nedziedināmi slims zinātnieks, kas nolemj attīstīt Latvijas lauku nostūrī iegūtas dzirnavas, Agnese (Agnese Zeltiņa)  - redzi zaudējusi, Edgara izbijusi studente, kuras mājas liktenis izvēlas kā kaimiņmājas Edgara dzirnavām, Beisiks (Artūrs Skrastiņš) - jauns, enerģijas pilns latviešu čalis, kas nebaidās no  darba, dzīves izaicinājumiem, kautiņiem un avantūrām.

Edgars dzirnas vēlas uzlabot un atstāt dēlam mantojumā, taču dēls tās uzskata par nekam nederīgām un solās pārdot. Beisiks ienāk Edgara dzīvē kā pasaukts, redzot puiša mīlestību pret darbu, cieņu un mīlu pret Latviju, Edgars apsver domu dzirnavas atstāt mantojumā Beisikam. Taču kādu lomu liktenis iedalījis Agnesei - vai tā abu vīru attiecības uzlabos, pasliktinās vai iznīcinās? Kā var mīlēt neredzot? Kas notiks ar dzirnavām un triju cilvēku likteņiem, kas savijušies spēcīgām mīlas, draudzības un uzticības auklām?

Ko es ieraudzīju? Kā jau rakstīju anotācijā, viens no galvenajiem jautājumiem, kas man radās skatoties filmu bija - kā var mīlēt neredzot? Un ja vēlies rast uz šo jautājumu atbildi, iesaku filmu noskatīties! Tā rosināja manī pārdomas par to, kādas ir manas dzīves galvenās vērtības. Pēc filmas vēlreiz aizdomājos un pārliecinājos, ka nav svarīgi vai mantu, zemi vai citas materiālās vērtības novēli kādam , kura ķermenī plūst tavas asinis vai cilvēkam, kas domā par dzīvi un uztver pasauli tā pat kā tu. Kā vienu no šīs filmas atslēgas vārdiem noteikti liktu "uzticība". 

Ja šajā ziemas aukstumā esi noilgojies pēc vasaras dedzinošās tveices, ieslēdz šo filmu un ļaujies, lai tā ved tevi uz skaistajiem Latvijas laukiem vasarā. "Likteņdzirnas" vēlreiz  apliecina, cik svarīga latvietim ir dzimtā mūzika un daba, kas spēj izdziedēt pat no neārstējamām slimībām.

Aina, kurā nodeg izveidotais "prieka bārs" Latvijas laukos, lieliski parāda, cik ļoti tādam iestādēm nav vietas Latvijas ārēs.

Vieglais latviešu humors, likstas, kas piemeklē ik vienu  no mums, asaras, kas izlietas viss nozīmīgākajos mirkļos un atziņas, kas izskan filmā ir kas tāds, kas ļauj tev vēl mirkli pēc titru beigām sēdēt un domāt par to,ko tikko redzēju un ko tas viss tev nozīmē. 

Ja esi ārzemēs - skaties šo filmu un saproti,ka lai kā arī mums šeit iet, to, kas piemīt  tikai un vienīgi Latvijai neatņems neviens!

Pilnīgi noteikti viena no labākajām filmām, kas uzņemta Latvijā. Bet tas jau Streiča filmām raksturīgi. Vai ne?

Vēl un vēl : http://www.atlants.lv/konspekts/filmas-liktendzirnas-analize/914626/ - akadēmiskajā un skolas dzīvē noderēs;
                   http://www.ltv1.lv/lv/arhivs/23860/8736/
           

Remember Me

Žanrs: Drāma, romantika

Skatītājiem pieejama no 2010. gada 12.marta

Galvenajās lomās: Roberts Patinsons, Emīlija de Ravina

Ko es skatījos? Tailers (Roberts Patinsons) ir dumpinieciski noskaņots, gados jauns puisis, kas pēc vecākā brāļa pašnāvības, kas notikusi pirms pāris gadiem, ierāvies un noslēdzies sevī. Dzīvo kopā ar labāko draugu nelielā Ņujorkas dzīvoklī. Nesaskaņas ar tēvu Čārlzu (Pīrss Brosnans) tikai pavairo Tailerā augošās dusmas pret dzīvi. Pēc bāra apmeklējuma Tailers tiek iesaistīts ielu kautiņā, kur vēlāk, skaidrojoties ar policiju, viņam īpaši saasinās attiecības ar policijas priekšnieku. Kā izrādās, Tailers un policijas priekšnieka meita Alija (Emīlija de Ravina) mācās vienā skolā. Jaunietis kopā ar draugu izdomā meiteni uzaicināt uz randiņu, lai pakaitinātu viņas tēvu, taču Tailers meitenē iemīlas un tieši viņa ir tā, kurai izdodas puiša dzīvē ienest vairāk krāsu. Taču liktenis izspēlē vēl pēdējo ļauno kārti Tailera dzīvē...

Ko es ieraudzīju? "Remember Me" jeb "Atceries Mani" pilnīgi noteikti ir viena no manām mīļākajām filmām, kuru tiešām varu skatīties ik pa laiciņam un tā vienalga spēj mani ieraut savā varā, likt pamanīt to, ko iepriekš neesmu ievērojusi. Man patīk filmā izmantotās krāsas, kas pārsvarā ir tumšos un drūmos toņos, taču brīžos, kad galvenais varonis ir kopā ar meiteni, kurā iemīlas  vai mazo māsu, filmas krāsas kļūst gaišākas, kas ļauj  nolasīt varoņa emocijas un garastāvokli. Veiksmīgi attēlota abu jauniešu mīlestība - tā nav parādīta kā pārāk salkana vai pliekana. 

Manuprāt, stāstu interesantu padara arī režisora izvēlētie dzīvesstāsti abiem jauniešiem - abi piedzīvojuši traģēdijas, kas ietekmējušas attiecības ģimenē, abos jauniešos piemīt jaunības degsme, kas neļauj pat visbezspēcīgākajos brīžos nolaist rokas un necīnīties tālāk.

Roberta Patinsona atveidotajai lomai plus punktus piešķir viņa labvēlīgā, sirsnīgā un mīlestības pilnā attieksme pret mazo māsu, kurai Taileres ir vairāk kā tēvs nevis vecākais brālis. 

Šeit varbūt nerakstīšu par filmas beigām, lai tiem, kas filmu vēl tikai skatīsies, neizbojātu pārsteiguma momentu. Taču beigas uzskatu par kaut ko orģinālu, ļoti jēgpilnu un gardu nobeigumu labai filmai.

P.S.
Ja esi "Twilight" sāgas noliedzējs, nemet šo filmu malā tikai tāpēc, ka tās galvenais varonis ir Roberts Patinsons, šajā filmā viņš mirdz pavisam citādāk! 

Skaņdarbu saraksts: http://www.movie-moron.com/?p=11912

Vēl un vēl : http://teaser-trailer.com/movie/remember-me/

                    https://twitter.com/emiliederavin - Emīlijas de Ravinas oficiālais Twitter konts 

                    Robertam Patinsonam diemžēl oficiālā Twitter konta nav, tāpēc neuzķeries uz viltojumiem!

                    Intervijas par filmu:

Tev arī patika? 

Lost in Translation

Žanrs : Drāma

Skatītājiem pieejama no  2003.gada 3. oktobra 

Galvenajās lomās : Bils Murejs, Skārleta Johansone

Ko es skatījos?  Stāsts norisinās Tokijā, kur tai piemītošajā burzmā pavisam nejauši satiekas divi no ASV ieradušies cilvēki - gados jaunā Šarlote (Skārleta Johansone) un izbijusi amerikāņu filmu zvaigzne Bobs Hariss (Bils Murejs). Nejaušā tikšanās luksus viesnīcas bārā aizsāk draudzību, kas palīdz pārvarēt vientulības radīto garlaicību. 

Šarlote viesnīcas istabiņā apmetusies kopā ar vīru, taču savas karjeras  dēļ, nespēj daudz laika veltīt sievai. 

Šarlote un Bobs pavada kopā jautru un interesantiem mirkļiem pilnu nedēļas nogali, kas abiem liek vienam uz otru paskatīties jau nedaudz romantiskāk. Bet vai abu dzīves nav pārāk dažādas, lai savienotos?

Ko es ieraudzīju? Augstie debesskrāpji, cilvēkiem piepildītās ielas, milzīgā reklāmas, arī japāņu valodas runas temps, veiksmīgi ataino Tokijas iedzīvotāju straujo dzīves ritmu. Tāpēc arī filma šķiet paskrien diez gan ātri, ņemot vērā to,ka tā satur daudz kadrus, kuros nenotiek nekāda aktīva darbība, piemēram, aktrises sapņainie grāmatas lasījumi, sēžot pie loga. 

Šo filmu iesaku skatīties vienatnē, lai spētu sajust tās patieso garšu, jo mazākais traucēklis var būt iemesls, kas novirza domas no filmai piemītošās mierīgās, bet reizē straujās plūsmas.

Aktierspēli vērtēšu kā labu, jo B.Murejam veiksmīgi izdodas notēlot personu,kas nesatraucās par to,kas notiek viņam apkārt,neiespringst pat brīžos, kad nesaprot ne vārda japāņu valodā. Arī Johansone veiksmīgi visas filmas garumā nepazaudē savam tēlam piešķirto nosvērtību, viegli izdodas arī nojaust un noticēt, ka Johansones atveidotā Šarlote ātri vien Bobu sāk uzlūkot, ja tā var teikt, sapņainākām acīm.

Lieliskā mūzikas izvēle, kas tikai paspilgtina filmas noskaņu - mierīgo un plūstošo, bet tomēr savā ziņā straujo.

Komunikācijas problēma, kas valdīja starp abu kultūru pārstāvjiem - amerikāņiem un japāņiem - skaidri saredzama jau filmas pirmajās minūtēs. Galvenais varonis Bobs neprot japāņu valodu, savukārt, japāņi izvairās pat pacensties runāt angliski, tāpēc filmā rodas vairāki humoristiski mirkļi, kad galvenais varonis nesaprotot, ko viņam saka, rīkojas vai izsaka ironiskas piezīmes.

Vērtēšu šo filmu 6/10, jo nespēju to ierindot savu mīļāko filmu sarakstā. (Man personīgais vērtējums, tomēr varētu mainīties pēc tam, kad filmu būšu noskatījusies vienatnē.)

Traileris: http://www.youtube.com/watch?v=yYAS92XPvIM

Skaņdarbu saraksts: http://www.imdb.com/title/tt0335266/soundtrack
Vēl un vēl : http://www.weareawake.org/index.htm

Pievieno komentāru, lai gan man, gan citiem veidotos kāds kopīgs priekšstats par filmu. ;)

Par ko un kāpēc?

Lai sapņotu, vairs nav tikai jāaizver acis vai jāiemieg, mūsdienās tu droši vari izvēlēties savam garstāvoklim atbilstošāko filmu un ļauties, lai tā aizved tevi kādā citā dimensijā! Filma ir kas tāds, kas ļauj Tev radīt svētku noskaņojumu, kas liek smieties līdz asarām, raudāt, izglītoties, iemesls, lai pie sevis uzaicinātu foršo meiteni vai puisi, vai vienkārši sēdēt ģimenes lokā un baudīt kopības sajūtu. 

Filmas mūsdienās tiek lietotas gan kā mācību līdzeklis, gan kā ieskats pagātnē, tās notikumos, gan kā viens no laba laika pavadīšanas veidiem, fantāzijām un pieņēmumiem par to, kāda varētu būt mūsu nākotne.

Šajā blogā es dalīšos ar saviem iespaidiem par dažādām filmām,iekļaujot dažādu žanrus,  pievienošu to trailerus un ekspertu vērtējumus un vēl un vēl. Mācīsimies filmas ne tikai skatīties, bet objetīvi vērtēt, ieraudzīt to,kas šķiet reizēm paslīd garām nemanāms. 

Es Tev teikšu, ko domāju par filmu un komentāros Tu man pastāstīsi, ko palaidu garām, kam nepiekrīti/piekrīti, apšaubi vai noraidi. Sarunāts? ;)

3...2...1 - Sākam!