Aktieri, traileri, soundtracki, bildes, citāti...
Dažādas filmas, dažādi viedokļi, dažādi vērtējumi , bet viena kino pasaule!

trešdiena, 2012. gada 19. decembris

Lost in Translation



Žanrs : Drāma
Skatītājiem pieejama no  2003.gada 3. oktobra 
Galvenajās lomās : Bils Murejs, Skārleta Johansone

Ko es skatījos?  Stāsts norisinās Tokijā, kur tai piemītošajā burzmā pavisam nejauši satiekas divi no ASV ieradušies cilvēki - gados jaunā Šarlote (Skārleta Johansone) un izbijusi amerikāņu filmu zvaigzne Bobs Hariss (Bils Murejs). Nejaušā tikšanās luksus viesnīcas bārā aizsāk draudzību, kas palīdz pārvarēt vientulības radīto garlaicību. 
Šarlote viesnīcas istabiņā apmetusies kopā ar vīru, taču savas karjeras  dēļ, nespēj daudz laika veltīt sievai. 
Šarlote un Bobs pavada kopā jautru un interesantiem mirkļiem pilnu nedēļas nogali, kas abiem liek vienam uz otru paskatīties jau nedaudz romantiskāk. Bet vai abu dzīves nav pārāk dažādas, lai savienotos?

Ko es ieraudzīju? Augstie debesskrāpji, cilvēkiem piepildītās ielas, milzīgā reklāmas, arī japāņu valodas runas temps, veiksmīgi ataino Tokijas iedzīvotāju straujo dzīves ritmu. Tāpēc arī filma šķiet paskrien diez gan ātri, ņemot vērā to,ka tā satur daudz kadrus, kuros nenotiek nekāda aktīva darbība, piemēram, aktrises sapņainie grāmatas lasījumi, sēžot pie loga. 

Šo filmu iesaku skatīties vienatnē, lai spētu sajust tās patieso garšu, jo mazākais traucēklis var būt iemesls, kas novirza domas no filmai piemītošās mierīgās, bet reizē straujās plūsmas.

Aktierspēli vērtēšu kā labu, jo B.Murejam veiksmīgi izdodas notēlot personu,kas nesatraucās par to,kas notiek viņam apkārt,neiespringst pat brīžos, kad nesaprot ne vārda japāņu valodā. Arī Johansone veiksmīgi visas filmas garumā nepazaudē savam tēlam piešķirto nosvērtību, viegli izdodas arī nojaust un noticēt, ka Johansones atveidotā Šarlote ātri vien Bobu sāk uzlūkot, ja tā var teikt, sapņainākām acīm.

Lieliskā mūzikas izvēle, kas tikai paspilgtina filmas noskaņu - mierīgo un plūstošo, bet tomēr savā ziņā straujo.
Komunikācijas problēma, kas valdīja starp abu kultūru pārstāvjiem - amerikāņiem un japāņiem - skaidri saredzama jau filmas pirmajās minūtēs. Galvenais varonis Bobs neprot japāņu valodu, savukārt, japāņi izvairās pat pacensties runāt angliski, tāpēc filmā rodas vairāki humoristiski mirkļi, kad galvenais varonis nesaprotot, ko viņam saka, rīkojas vai izsaka ironiskas piezīmes.
Vērtēšu šo filmu 6/10, jo nespēju to ierindot savu mīļāko filmu sarakstā. (Man personīgais vērtējums, tomēr varētu mainīties pēc tam, kad filmu būšu noskatījusies vienatnē.)

Traileris: http://www.youtube.com/watch?v=yYAS92XPvIM
Skaņdarbu saraksts: http://www.imdb.com/title/tt0335266/soundtrack
Vēl un vēl : http://www.weareawake.org/index.htm

Pievieno komentāru, lai gan man, gan citiem veidotos kāds kopīgs priekšstats par filmu. ;)



6 komentāri:

  1. Filma šķita garlaicīga, beigas arī kaut kādas ne īpaši pārdomātas. Ja būtu kino kritiķis, mana atzīme šai filmai būtu tikai 4 vai 5.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Man lieks, ka šī ir sajūtu nevis notikumu filma.
      Bet paldies par viedokli ;)

      Dzēst
  2. Parasti neiespaidojos no komentāriem, bet tik tiešām filma jau izklausās garlaicīga. Bet par cilvēka gaimi nestrīdās :)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Atzīšos, ka filma tiešām ietver tādus mirkļus, kurus šķiet mierīgi varētu izlaist. :D Katrā ziņā neiesaku šo filmu jautriem vakariem ar draugiem.

      Dzēst
  3. Nu nez, man šķita ļoti interesanta filma. It sevišķi tāpēc, ka jāvērtē komunikācijas problēmas teorijās :D Turklāt Johansone ir hot! Iedziļinoties filmā, varēja visādas lietas pats lasīt. Filma dod iespēju katram savu stāstu veidot. Freibergs taču māca par šādām lietām!

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Tu filmu skatījies viens?
      Jā, man arī liekas, ka no šīs filmas katrs sev var paņemt kaut ko citu, lūkoties uz to no dažādiem skatpunktiem.

      Dzēst