Likteņdzirnas

Kadrs no latviešu kinofilmas "Likteņdzirnas"

Žanrs: Melodrāma

Skatītājiem pieejama no  1997. gada 

Galvenajās lomās:  Ivars Kalniņš, Agnese Zeltiņa, Artūrs Skrastiņš

Ko es skatījos? Skaistā Latvijas daba vasaras tveicē, 90to gadu kapitālisma pazīmes, sīkpartiju tukšie solījumi un nepatiesie smaidi, lauku dzīves burvība un likstas, bet visam pa vidu trīs nejauši sastapušies cilvēki, kas viens otram pieķeras ātrāk nekā dadzis pie biksēm. Edgars (Ivars Kalniņš) -  nedziedināmi slims zinātnieks, kas nolemj attīstīt Latvijas lauku nostūrī iegūtas dzirnavas, Agnese (Agnese Zeltiņa)  - redzi zaudējusi, Edgara izbijusi studente, kuras mājas liktenis izvēlas kā kaimiņmājas Edgara dzirnavām, Beisiks (Artūrs Skrastiņš) - jauns, enerģijas pilns latviešu čalis, kas nebaidās no  darba, dzīves izaicinājumiem, kautiņiem un avantūrām.

Edgars dzirnas vēlas uzlabot un atstāt dēlam mantojumā, taču dēls tās uzskata par nekam nederīgām un solās pārdot. Beisiks ienāk Edgara dzīvē kā pasaukts, redzot puiša mīlestību pret darbu, cieņu un mīlu pret Latviju, Edgars apsver domu dzirnavas atstāt mantojumā Beisikam. Taču kādu lomu liktenis iedalījis Agnesei - vai tā abu vīru attiecības uzlabos, pasliktinās vai iznīcinās? Kā var mīlēt neredzot? Kas notiks ar dzirnavām un triju cilvēku likteņiem, kas savijušies spēcīgām mīlas, draudzības un uzticības auklām?

Ko es ieraudzīju? Kā jau rakstīju anotācijā, viens no galvenajiem jautājumiem, kas man radās skatoties filmu bija - kā var mīlēt neredzot? Un ja vēlies rast uz šo jautājumu atbildi, iesaku filmu noskatīties! Tā rosināja manī pārdomas par to, kādas ir manas dzīves galvenās vērtības. Pēc filmas vēlreiz aizdomājos un pārliecinājos, ka nav svarīgi vai mantu, zemi vai citas materiālās vērtības novēli kādam , kura ķermenī plūst tavas asinis vai cilvēkam, kas domā par dzīvi un uztver pasauli tā pat kā tu. Kā vienu no šīs filmas atslēgas vārdiem noteikti liktu "uzticība". 

Ja šajā ziemas aukstumā esi noilgojies pēc vasaras dedzinošās tveices, ieslēdz šo filmu un ļaujies, lai tā ved tevi uz skaistajiem Latvijas laukiem vasarā. "Likteņdzirnas" vēlreiz  apliecina, cik svarīga latvietim ir dzimtā mūzika un daba, kas spēj izdziedēt pat no neārstējamām slimībām.

Aina, kurā nodeg izveidotais "prieka bārs" Latvijas laukos, lieliski parāda, cik ļoti tādam iestādēm nav vietas Latvijas ārēs.

Vieglais latviešu humors, likstas, kas piemeklē ik vienu  no mums, asaras, kas izlietas viss nozīmīgākajos mirkļos un atziņas, kas izskan filmā ir kas tāds, kas ļauj tev vēl mirkli pēc titru beigām sēdēt un domāt par to,ko tikko redzēju un ko tas viss tev nozīmē. 

Ja esi ārzemēs - skaties šo filmu un saproti,ka lai kā arī mums šeit iet, to, kas piemīt  tikai un vienīgi Latvijai neatņems neviens!

Pilnīgi noteikti viena no labākajām filmām, kas uzņemta Latvijā. Bet tas jau Streiča filmām raksturīgi. Vai ne?

Vēl un vēl : http://www.atlants.lv/konspekts/filmas-liktendzirnas-analize/914626/ - akadēmiskajā un skolas dzīvē noderēs;
                   http://www.ltv1.lv/lv/arhivs/23860/8736/